Barnabas vēstule

Barnabas vēstule.

 1. nodaļa

Barnabas sveiciens kristiešiem.

Esat sveicināti mierā, dēli un meitas, mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā, kurš mūs ir iemīlējis! Zinot, ka jūs esat bagāti ar brīnišķīgiem dievišķiem tikumiem, es neizmērojami priecājos par jūsu svētīgajām un dārgajām dvēselēm, (priecājos) ka jūs esat saņēmuši tik dziļi jūsos iesakņotu žēlastību. Tāpēc (arī pats) gūstu mierinājumu, gaidot savu pestīšanu, jo patiesi redzu, ka pār jums ir izliets Gars no brīnišķīga dievišķa avota[simple_tooltip content=’Grieķu tekstā teikums turpinās ar šādiem vārdiem: „– tik pārsteigts es biju, ieraugot jūs klātienē, ko es tā vēlējos”.’]*[/simple_tooltip]. Tā kā esmu sācis runāt ar jums, es esmu pilnā mērā pārliecinājies savā prātā un nešaubos par to, ka es saprotu daudzas lietas, jo Tas Kungs bija pavadījis mani taisnības ceļos. Es arī jutu nepieciešamību jūs mīlēt vairāk par savu paša dvēseli, jo liela ticība un mīlestība mīt jūsos cerībā uz Viņa solīto dzīvi[simple_tooltip content=’Burtiski „cerībā uz Viņa dzīvi”.’]*[/simple_tooltip].  Kā es (parasti) centos dalīties ar jums tajā, ko pats esmu saņēmis, un šajā kalpošanā jums, tik garīgi apdāvinātiem, atrodu arī balvu sev, tāpēc steidzos jums uzrakstīt dažus (vārdus), lai jūs, kopā ar ticību iemantotu arī pilnīgu atziņu. Ir trīs Dieva nostādnes: dzīves cerība, tās sākums un piepildījums[simple_tooltip content=’Pēc vēstījuma autora domām, cilvēku pestīšana tiek realizēta trīs posmos jeb pakāpēs. Dieva pravieši pasludināja dzīves cerību Kristū un pravietoja to, kas tagad ir piepildījies (Kristus nākšana ir sākums šai dzīvei jeb Dieva valstībai), un tālāk nākotnē dzīves piepildījums un Dieva valstības pilnīga atklāšanās. Saskaņā ar šo kristiešiem ir dots; no vienas puses, pravietojumu piepildījums, Kristum atnākot, un, no otras puses, viņiem atklātie nākotnes asni, kas liek vairāk pieaugt un augstāk tiekties pēc Dieva atziņas un pielūgsmes, ko autors ar šo vēstījumu arī grib veicināt.’]*[/simple_tooltip]. Jo Tas Kungs caur praviešiem jau iepriekš pasludināja mums to, kas tagad ir piepildījies, un līdz ar to parādīja nākotnes sākumu. Tātad, saskaņā ar Viņa gribu mums vajag dedzīgāk un tuvāk pietuvoties pie Viņa upuraltāra. Bet es ne kā skolotājs, bet, kā jums līdzīgs, skaidroju nedaudz no tā, no kā lielā mērā vairojas jūsu prieks.

2. nodaļa

Kristus jaunais bauslis – bez pienākuma jūga, bet jūdu upuri ir atcelti.

Tā kā pašreiz dienas ir ļaunas, un ienaidniekam ir vara pār šo laiku, tad mums vajag uzmanīgi izzināt Tā Kunga rīkojumus. Mūsu ticības palīgi šeit ir Dieva bijāšana un pacietība, bet mūsu sabiedrotie – cēlsirdība un atturība. Ar šiem (tikumiem), kad tie ir tīri Tā Kunga priekšā, stājas priecīgā savienībā gudrība un atziņa. Dievs atklāja mums caur visiem praviešiem, ka Viņam nav vajadzības ne pēc mūsu dedzināmajiem upuriem, nedz arī citiem upuriem un ziedojumiem. “Kam Man vajadzīgi jūsu daudzie kaujamie upuri?” saka Tas Kungs. “Man ir apnikuši jūsu aunu un baroto teļu dedzināmie upuri, Man netīk jēru un āžu asinis. Kad jūs nākat rādīties Manā priekšā, kas tad no jums prasa, lai jūs samīdāt Manus pagalmus? Nenesiet Man vairs veltīgo un liekulīgo ēdamo upuri, to kvēpināmā smarža ir negantība un iedveš Man riebumu. Es neieredzu un nevaru ciest jūsu jaunajos mēnešos un sabatos noturamās svētku sapulces, jo tās ir gan krāšņas un svinīgas, bet tai pašā laikā bezdievības pilnas! Es ienīstu jūsu jaunos mēnešus un jūsu gadskārtējos svētkus, tie Man ir par nastu, tie Man kļuvuši neciešami![simple_tooltip content=’Jesajas 1:11-14′]*[/simple_tooltip] Un tātad, Tas Kungs atcēla visu šo, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus jaunais bauslis bez pienākuma jūga stādītu priekšā patieso cilvēka ziedojumu[simple_tooltip content=’T.i., kristietībā cilvēks pats sevi, savu sirdi brīvi pienes par upuri Dievam.’]*[/simple_tooltip]. Tas Kungs vēl runā uz tiem[simple_tooltip content=’T.i., uz jūdiem.’]*[/simple_tooltip]: Jo Es jūsu tēviem tanī dienā, kad Es tos izvedu no Ēģiptes zemes, neko nenoteicu, nedz pavēlēju par dedzināmiem un kaujamiem upuriem, bet Es tiem devu šādu pavēli[simple_tooltip content=’Jeremijas 7:22-23′]*[/simple_tooltip]: lai neviens nedomā savā sirdī neko ļaunu pret savu tuvāko, un nemīliet nepareizus zvērestus[simple_tooltip content=’Caharijas 8:17′]*[/simple_tooltip]. Un, tā mums, apveltītiem ar izmaņu, nākas izprast mūsu Tēva labo gribu, jo Viņš, gribēdams atrast mūs, kas klaiņojam līdzīgi jūdiem, runā uz mums, kā varam Viņam tuvoties. Viņš saka mums: Upuri, kas patīk Dievam, ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi.[simple_tooltip content=’Psalmi 51:19′]*[/simple_tooltip] Līdz ar to, brāļi, mums vajag skaidrāk izzināt to, kas attiecas uz mūsu Pestītāju, lai ienaidnieks kādā brīdī netiktu mums klāt un nenovērstu mūs no mūsu dzīves.

3. nodaļa

Jūdu gavēņi nav patiesi un nav Dievam tīkami, kā par to jau sludināja pravieši.

(Par Vecās derības noteikumiem Tas Kungs) vēl runā uz tiem: „Kādēļ Man gavējat, lai šodien būtu dzirdama jūsu brēcošā balss? Ne tādu gavēni Es paredzēju, saka Tas Kungs, lai cilvēks mocītu savu dvēseli; un pat ja tu izliektu savu kaklu gredzenā, un tērptos maisos, un apklātu sevi pelniem, arī tad tu neveiktu Man tīkamu gavēni”[simple_tooltip content=’Jesajas 58:4-5 (Atstāstīts)’]*[/simple_tooltip]. Bet uz mums Viņš runā: „Kad tu gavē, – izārdi jebkuru negodīgu vienošanos, un saplēs jebkuru netaisnu pierakstu; iznīcini piespiedu tirgus žņaugus, atlaid izmocītos brīvībā, un atmet jebkādu ļaunprātīgu piesardzību[simple_tooltip content=’Septuagintā rakstīts tā: πᾶςαν ἄδικον συγγραφὴν διάσπα. Šīs nodaļas latīņu tulkojumā šie vārdi tika pārtulkoti divreiz, vispirms: „оmnеm cоnsignаtiоnеm iniquаm dеlе”; pēc tam: „оmnеm саutiоnеm inаlignаm dissiра”.’]*[/simple_tooltip]. Lauz izsalkušajiem savu maizi un nabagos bez pajumtes ieved savā namā; ja redzi kailo, apģērb, un savus tautiešus nenicini. Tad kā rīta blāzma atmirdzēs[simple_tooltip content=’T.i., tad atmirdzēsi, līdzīgi rīta blāzmai, un drīz greznosies krāšņās drēbēs, – būsi laimīgs. Tomēr, septuagintā, saskaņā ar ebreju tulkojumu, ir rakstīts ἰάματα, t.i. dziedināšana; bet daži lasīja ἰμάτια – drēbes.’]*[/simple_tooltip] tava gaisma un tavas drēbes drīz vien iemirdzēsies; tava taisnība ies tavā priekšā, un Dieva vārdi tevi pavadīs. Tad tu sauksi un Dievs sadzirdēs tevi, un, kamēr vēl tu runā, Viņš teiks: šeit Es Esmu, – ja atvairīsi no sevis ļaundaru draudzību un padomus[simple_tooltip content=’Septuagintā rakstīts: χειροτονίαν (t.i. rokas izstiepšana), bet Barnabas vēstījuma latīņu tulkotājs pārtulkoja šo vārdu kā “suadela malo eum”.’]*[/simple_tooltip], un pārmetumu vārdus, un no sirds dosi izsalkušajam maizi”[simple_tooltip content=’Jesajas 58:6-10 (Atstāstīts)’]*[/simple_tooltip]. Šajā, brāļi, atklājas Dieva gādība un žēlsirdība, jo Viņš tiem ļaudīm, kurus izraudzījās Savam Mīļotajam, noteica ticēt vienkāršībā un jau iepriekš brīdināja mūs visus, nevērsties, līdzīgi proselītiem, pie jūdu bauslības.

4. nodaļa

Antikrists ir tuvu: un mums vajag izvairīties no jūdaisma maldiem un attālināties no ļaunā ceļa darbiem.

Tātad, vajag rūpīgi izpētīt šo lietu un iztirzāt to, kas var kalpot mūsu pestīšanai. Bēgsim no katra netaisna darba un sāksim ienīst šī laika maldus[simple_tooltip content=’Hefele zem “šī laika maldiem” domā galvenokārt kristīto jūdaistu centienus saglabāt kristietībā jūdu ceremonijas un ieražas kā glabšanai nepieciešamas. Bet Hilgenfelds un Dressels attiecina to uz pagānu bezdievību un maldu mācībām.’]*[/simple_tooltip], lai nākotnē mēs būtu Dieva iemīļoti. Nedosim vietu mūsu dvēselē, kur varētu skriet kopā ar bezdievjiem un grēciniekiem, lai nekļūtu tiem līdzīgi. Jo ir pietuvojies pēdējais kārdinājums[simple_tooltip content=’Skat. Jesajas 10:22-23′]*[/simple_tooltip], kā ir rakstīts (un) kā runā Daniels[simple_tooltip content=’Daniela 9:24-27. Grieķu oriģinālā Daniela vietā minēts Ēnohs. Iespējams, Barnaba uzskatīja, ka vēstnesis, kurš atnesa Danielam šo vēsti, ir Ēnohs.’]*[/simple_tooltip]: Tas Kungs saīsināja[simple_tooltip content=’Skat. Mateja 24:22′]*[/simple_tooltip] laikus un dienas, lai Viņa Mīļotais ar Savu atnākšanu paātrinātu Sava mantojuma iegūšanu. Pravietis tā saka: „Desmit valstis[simple_tooltip content=’Tas pēc Septuagintas, bet ebreju tekstā un vulgātā – ķēniņi.’]*[/simple_tooltip] valdīs uz Zemes un pēc tam celsies mazais (ķēniņš), kurš vienā reizē gāzīs trīs ķēniņus[simple_tooltip content=’Daniela 7:24 (Atstāstīts).’]*[/simple_tooltip]. Līdzīgi vajadzētu saprast arī par valstīm[simple_tooltip content=’T.i. ka arī tās kopā ar saviem ķēniņiem ies bojā.’]*[/simple_tooltip]. Par to pašu vēl Daniels runā: „Es redzēju ceturto zvēru ļaunu, spēcīgu un varmācīgāku par pārējiem jūras zvēriem, un tam bija desmit ragi, un starp tiem vēl izcēlās īsais rags un nogāza trīs ragus no lielo ragu skaita[simple_tooltip content=’Daniela 7:8. (Atstāstīta jēga).’]*[/simple_tooltip]. Mums tas ir jāsaprot. Un vēl, kā jūsu brālis, kas mīl jūs visus vairāk par savu dvēseli, es lūdzu jūs būt uzmanīgiem pret sevi un nelīdzināties tiem, kuri vairo savus grēkus un runā: „Jūdu derība ir arī mūsu^{[simple_tooltip content=’Šeit tiek lietots Menandra tulkojums: „quia testamentum ieeorum et nostrum est”. Daži citi, Reitmaru ieskaitot, lieto šādu tulkojumu: „duia testamentum illorm et non nostrum est”.’]*[/simple_tooltip]}. (Tas tikai) mūsu, ka viņi pazaudēja uz visiem laikiem to, ko saņēma Mozus. Jo raksti saka: „Mozus bija kalnā un gavēja četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, un saņēma derību no Tā Kunga, akmens plāksnes, uzrakstītas ar Dieva roku”[simple_tooltip content=’Skat. 2.Mozus 31:18, 2.Mozus 34:28′]*[/simple_tooltip]. Bet viņi, pievēršoties elkiem, zaudēja to. Jo Tas Kungs saka Mozum: „Mozu, noej ātrāk tāpēc, ka tava tauta, kuru tu esi izvedis no Ēģiptes, ir pārkāpusi likumu.”[simple_tooltip content=’Skat. 2.Mozus 32:7, 5.Mozus 9:12′]*[/simple_tooltip] Un Mozus izmeta akmens plāksnes no savām rokām: tādējādi viņu derība ir satriekta priekš to, lai mīlestība uz Jēzu būtu ierakstīta jūsu sirdīs, un savu cerību (jūs liktu) ticībā Viņam. Līdz ar to būsim uzmanīgi pret pēdējām dienām. Jo viss mūsu dzīves un ticības laiks nedos mums nekādu labumu, ja nenīdīsim netaisnību un nākamās kārdināšanas, kā saka Dieva Dēls: „Pretosimies katrai netaisnībai un aizvien vairāk ienīdīsim to”[simple_tooltip content=’Šādu Pestītāja vārdu evaņģēlijos u.c. JD rakstos nav. Tāpēc tiek uzskatīts, ka autors tos ir dzirdējis no citiem Kristus mācekļiem, vai pat no paša Kristus, vai arī tajos ir izteicis domu, kuru atspoguļo citas līdzīgas rakstu vietas (Jēkaba 4:7, 2.Timotejam 2:19, Psalmi 119:163) Sal. Apustuļu darbi 20:35.’]*[/simple_tooltip]. Tātad skatieties uzmanīgi uz ļaunā ceļa darbiem. Jums nevajag nošķirties no citiem, it kā jūs būtu attaisnoti, bet, sapulcējoties vienā vietā[simple_tooltip content=’Sal. Ebrejiem 10:24-25′]*[/simple_tooltip], izpētiet, kas vispār ir piedienīgs un derīgs visiem iemīļotajiem. Jo raksti saka: „Bēdas lai tiem, kas tikai pašu acīs ir gudri un prātīgi tikai paši savās iedomās!”[simple_tooltip content=’Jesajas 5:21′]*[/simple_tooltip]. Tapsim par garīgiem, būsim par pilnīgo Dieva namu, cik tas no mums ir atkarīgs, pārdomāsim par Dieva bijāšanu un cīnīsimies pildīt Tā Kunga baušļus, (tā, lai varētu rast sev prieku Viņa attaisnojumos)[simple_tooltip content=’Iekavās ieliktie vārdi nav atrodami senajā latīņu tulkojumā, bet ir paņemti no Aleksandrijas Klementa citētā grieķu fragmenta (Stromat. II, с. 1.)’]*[/simple_tooltip]. Tas Kungs tiesā pasauli, cilvēka vaigu neuzlūkodams; katrs saņems (algu) pēc saviem darbiem: ja viņš ir bijis labestīgs, tad svētība tam ies pa priekšu; ja ļaunprātīgs, tad atmaksa par ļaunumu viņam sekos. Lūkojiet, lai mēs, jau aicinātie, nenodotos laiskumam un neiemigtu savos grēkos, lai ienaidnieks, uzbrūkot mums, nepakļautu mūs savai varai un neatņemtu mums Dieva valstību. Padomājiet arī par to, ka jūs redzējāt tik daudz zīmju un brīnumu jūdu tautā, un Tas Kungs tomēr atstāja to. Tāpēc būsim uzmanīgi, lai mēs neizrādītos, kā rakstīts, par daudziem aicinātajiem, bet nedaudziem izredzētajiem[simple_tooltip content=’Skat. Mateja 20:16, Mateja 22:14′]*[/simple_tooltip].

5. nodaļa

Ar Kristus, Dieva Dēla, nāvi mēs glābti, bet jūdi notiesāti.

Tādēļ Tas Kungs nodeva Savu miesu nāvē, lai mēs saņemtu grēku piedošanu un svētītos tieši caur apslacīšanos ar Viņa asinīm[simple_tooltip content=’Sal. 1.Pētera 1:2′]*[/simple_tooltip]. Par Viņu rakstīts ir viens priekš jūdu tautas, un cits priekš mums. (Attiecībā uz mums) Raksti tā saka: Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts: ar Viņa asinīm mēs esam dziedinājušies. Kā avs Viņš atvests nokaušanai un kā jērs cērpjošo priekšā neatdarīja savu muti.”[simple_tooltip content=’Jesajas 53:5,7′]*[/simple_tooltip] Tādēļ, mums vajag daudzējādi pateikties Dievam, ka Viņš jau iepriekš ir norādījis uz to, kas (tagad) piepildījies un ar to darījis mūs gudrus, – un nav atstājis mūs neziņā par nākotni. Bet attiecībā uz jūdiem Viņš saka: „Ir jau nu gan veltīgi izstiept tīklu putnu acu priekšā”[simple_tooltip content=’Sālamana pamācības 1:17′]*[/simple_tooltip]. Bet saka šo tāpēc, ka taisnīgi iet bojā cilvēks, kam ir zināšanas – patiesības ceļš, bet kas tomēr nenogriežas no tumsas ceļa. Un tālāk, Tas Kungs izvēlējās ciest mūsu dvēseles dēļ, kaut arī Viņš ir visas esamības Kungs, kuram pirms pasaules radīšanas (Tēvs) teica: „Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības”[simple_tooltip content=’1.Mozus 1:26′]*[/simple_tooltip]. Ieklausieties, kādā veidā Viņš tika pakļauts ciest no cilvēkiem. Pravieši, kas saņēma no Viņa dāvanu, (jau) pravietoja par Viņu. Un tāpēc, lai atceltu nāvi un parādītu augšāmcelšanos no mirušajiem, Viņam pienācās parādīties miesā. Viņš ļāvās tam tāpēc, lai piepildītu Tēvam doto solījumu un,[simple_tooltip content=’No šīs vietas sākas grieķu teksts.’]*[/simple_tooltip] sagatavojot Sev jaunu tautu, Savas Zemes dzīves turpinājumā parādītu, ka Viņš, augšāmceldams mirušos, tos tiesās. Turklāt Viņš pats sludināja, mācīdams Izraēla tautu un darot tik lielus brīnumus un zīmes, un parādīja pret to Savu īpašo mīlestību. Bet, kad Viņš izredzēja Sev apustuļus Sava evaņģēlija sludināšanai, – ārkārtīgi grēcīgus ļaudis[simple_tooltip content=’Šie vārdi pagānu filozofam Celzam deva iemeslu pazemot kristietību un tās sludinātājus. Skat. Origena darbu “Pret Celzu” (I, 63)’]*[/simple_tooltip], lai parādītu, ka ne taisnos, bet grēciniekus ir nācis aicināt uz grēku nožēlu[simple_tooltip content=’Skat. Mateja 9:13′]*[/simple_tooltip], – tad Viņš atklāja Sevi kā Dieva Dēlu. Bet, ja Viņš nebūtu atnācis miesā, tad kā ļaudis varētu palikt dzīvi, skatoties uz Viņu, ja pat tie, kuri skatās uz Sauli – uz Viņa roku darinājumu, kas kādreiz zudīs – nevar tieši skatīties tās staros? Tātad Dieva Dēls ir nācis miesā tādēļ, lai piepildītu pilnu grēku mēru tiem, kas vajāja Viņa praviešus līdz pat nāvei. Tādēļ Viņš arī cieta. Jo Dievs saka, ka „Viņa miesas ievainojums (rodas) no tiem[simple_tooltip content=’Skat. Jesajas 53:8. Senajā latīņu tulkojumā ir teikts: Ar Viņa miesas brūci mēs visi dziedinājāmies.’]*[/simple_tooltip]”; un (citam pravietim)[simple_tooltip content=’Šie vārdi ir papildināti no senā latīņu tulkojuma.’]*[/simple_tooltip]: „Kad Es sitīšu ganu, tad ganāmā pulka avis izklīdīs”[simple_tooltip content=’Skat. Caharijas 13:7, Mateja 26:31′]*[/simple_tooltip]. Pats Viņš izvēlējās ciest zināmā veidā, tā kā Viņam bija vajadzīgs izciest pie koka. Jo pravietojošais par Viņu saka: „Izglāb manu dvēseli no zobena”[simple_tooltip content=’Psalms 22:21′]*[/simple_tooltip], pienaglo manu miesu, jo ļaundaru pūļi ir sacēlušies pret mani”[simple_tooltip content=’Sal. Psalms 22:17. Neprecīzi citēts pants.’]*[/simple_tooltip]. Vēl ir teikts: „Lūk, es nodevu savu muguru šaustīšanai un savus vaigus sišanai, bet savu seju apcietināju kā akmeni[simple_tooltip content=’Skat. Jesajas 50:6-7, t.i. Es paliku nekustīgs’]*[/simple_tooltip].

6. nodaļa

Kristus ciešanas un Jaunā derība tika iepriekš praviešu pasludināti.

Un kad Viņš piepildīja Viņam uzlikto (ciešanu mēru), tad ko saka (raksti)? „Kas grib strīdēties ar Mani? Tas lai nostājas Manā priekšā. Vai kurš grib tiesāties ar Mani? Tas lai pietuvojas Tā Kunga Dēlam. Bēdas jums! Jo visi jūs izdilsiet kā drēbes, un kodes jūs saēdīs[simple_tooltip content=’Skat. Jesajas 50:8-9′]*[/simple_tooltip]. Un vēl pravietis saka: „Kā ciets akmens nolikts satriekšanai[simple_tooltip content=’Jesajas 8:14 Šos vārdus autors nav burtiski citējis no ebreju teksta, bet ir pārstāstījis domu, līdzīgi kā Pāvils vēstulē Romiešiem.’]*[/simple_tooltip], lūk, Es likšu Ciānas pamatā dārgu akmeni, izredzētu, cienījamu stūrakmeni!” Un tālāk ko (raksti) saka? „Kurš paļausies uz Viņu, tas dzīvos mūžīgi”[simple_tooltip content=’Skat. Jesajas 28:16′]*[/simple_tooltip]. Vai tad, mūsu cerība tiek pamatota uz akmens? Nē, bet (pravietis runā šādi par Tā Kunga miesu), tāpēc, ka Tas Kungs savu miesu apveltīja ar spēku. Jo (raksti) saka: „un Mani nolika, kā cietu akmeni”[simple_tooltip content=’Sal. Jesajas 50:7′]*[/simple_tooltip]. Pravietis arī saka: „Akmens, kuru celtnieki nonicināja, tapa par stūra pamatakmeni”; un tālāk: „Šī diena ir liela un brīnumaina, kuru radījis Tas Kungs[simple_tooltip content=’Skat. Psalms 118:22-24′]*[/simple_tooltip]”. – Es vienkārši rakstu jums, lai jūs saprastu, – es esmu jūsu mīlestības atkritums[simple_tooltip content=’T.i. ir gatavs mūsu dēļ visu darīt un ciest. Sal. 1.Korintiešiem 4:13.’]*[/simple_tooltip]. – Bet ko vēl saka pravietis? „Apsēduši mani viltnieku pūļi[simple_tooltip content=’Skat. Psalms 22:17′]*[/simple_tooltip]. Aplenkuši mani kā bites stropu[simple_tooltip content=’Skat. Psalms 118:12′]*[/simple_tooltip]. Par manu apģērbu viņi met kauliņus[simple_tooltip content=’Psalms 22:19′]*[/simple_tooltip]”. Un, tā kā Viņam nācās miesā nākt un izciest, tad arī šīs ciešanas tika atklātas iepriekš. Tā pravietis runā uz Izraēlu: „Bēdas viņu dvēselei tāpēc, ka viņi iecerēja viltīgu padomu sev par sodu, sakot: „Saistīsim taisno, jo viņš mums ir par nastu[simple_tooltip content=’Sal. Jesajas 3:9, Sālamana pamācības 1:11-12′]*[/simple_tooltip]”. Un Mozus saka uz tiem: „Lūk, ko saka Dievs, Tas Kungs: „Ieejiet labajā zemē, kuru Tas Kungs ar zvērestu apsolīja Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, un iemantojiet to zemi, kur piens un medus tek[simple_tooltip content=’Skat. 2.Mozus 33:1, 3.Mozus20:24′]*[/simple_tooltip]”. Uzziniet, ko saka atziņa[simple_tooltip content=’T.i. uzziniet, kā tiek skaidroti  šie atziņas vārdi. Ar atziņu šeit tiek domāta kristietības atklātā daudz dziļākā Vecās derības gara un dievišķās celtniecības mērķa izpratne (Hefele un Neandrs – Кirсhеngеsсh. Тh. I. Аbth. 2). Mazohs (Galland. Bibl Т. I. Рrоlеg.) to attiecina uz grāmatu ar nosaukumu: Atziņa (γνωσις), kas satur Vecās derības skaidrojumus līdzībās: tādā gadījumā Jēzus vārdu vēstījuma autors varētu lietot vārda Mesija vietā.’]*[/simple_tooltip]: „Ceriet uz Jēzu, kurš spēj atnākt pie jums miesā, (kā cilvēks)”Jo ciešanu zeme nozīmē cilvēku[simple_tooltip content=’Šeit pēc autora skaidrojuma zeme līdzībā nozīmē Kristus cilvēcīgo dabu. Zeme tiek saukta par cietēju, atbilstoši filozofiskajai terminoloģijai – kā cietēja matērija.’]*[/simple_tooltip]; jo no zemes būtības ir radīts Ādams. Ko nozīmē (tālāk) vārdi: „labo zemi, kur piens un medus tek”[simple_tooltip content=’Šeit sākas tās pašas vietas cits skaidrojums līdzībā. Ar zemi, kur piens un medus tek, tiek domāti Pestītājā atdzemdinātie un pārradītie kristieši jeb Dieva bērni.’]*[/simple_tooltip]? Slavēts mūsu Kungs, kas dod mums Savu noslēpumu izpratni un zināšanu! Jo pravietis saka: „Kurš izpratīs Tā Kunga līdzību, ja nu vienīgi gudrais un spējīgais, kas mīl savu Kungu[simple_tooltip content=’Šādu vārdu nav Svētajos rakstos, tiem līdzīgi ir: Jesajas 40:13, Sālamana pamacības 1:6, Šīraka 1:10 (apokrifs).’]*[/simple_tooltip]”. Tā kā caur grēku piedošanu Tas Kungs mūs ir atjaunojis, tad devis mums jaunu veidolu, līdz ar to, garīgi pārradītiem, mums ir bērnišķīga dvēsele. Jo uz mums attiecas Svēto rakstu vārdi, kurus (Tēvs) runā uz Dēlu: „Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem … ”[simple_tooltip content=’1.Mozus 1:26′]*[/simple_tooltip]. Un, redzot cilvēku, savu brīnišķo radījumu, Tas Kungs teica: „Pieaudziet un vairojieties un piepildiet zemi”. Tas (iesākumā teikts par mums) uz Dēlu. Tālāk es jums rādīšu, kādā veidā Viņš laiku beigās veica mūsos otro radīšanu. Tas Kungs saka: „Lūk, Es darīšu beidzamo kā pirmo”[simple_tooltip content=’T.i. vēlāko kā sākotnējo. Šie vārdi Svētajos rakstos nav sastopami, bet ir saistībā ar vārdiem Jesajas 43:18-19, 2.Korintiešiem 5:17, Jāņa atklāsmes gr. 21:5.’]*[/simple_tooltip]. Šajā sakarā[simple_tooltip content=’T.i. attiecībā uz otro radību, kristīgo atdzimšanu.’]*[/simple_tooltip] pravietis pravietoja: „Ieejiet zemē, kur piens un medus tek, un tā lai jums pieder”. Tātad, mēs esam pārradīti, kā atkal citam pravietim saka Tas Kungs: „Lūk, Viņš saka, Es izņemšu no tiem”, t.i. no tiem, kurus Dieva Gars ir izredzējis, „akmens sirdis un ielikšu viņos miesas sirdis”[simple_tooltip content=’Skat. Ecehiela 11:19, Ecehiela 36:26′]*[/simple_tooltip], jo Viņš nolēma parādīties miesā un mājot mūsos, tā kā, mani brāļi, mūsu sirds mājoklis ir Tam Kungam svēts templis. Vēl saka Tas Kungs[simple_tooltip content=’T.i. Dāvids pēc Dieva rīkojuma un iedvesmas. Skat. Psalms 42:3.’]*[/simple_tooltip]: „Kurā vietā atnākšu pie Dieva, mana Kunga un tikšu pagodināts?” Un tālāk: „Es apliecināšu Tevi draudzē, manu brāļu vidū, un slavēšu Tevi starp draudzes svētajiem”[simple_tooltip content=’Skat. Psalms 22:23′]*[/simple_tooltip]. Tātad mēs esam tie, kurus Dievs ieveda labajā zemē. Bet kas tas ir – piens un medus? Tāpat, kā zīdaiņa dzīvība tiek uzturēta vispirms ar medu un tad ar pienu, tā arī mēs, dzīvi darīti ar ticību apsolījumam un (Dieva) vārdam, dzīvosim un valdīsim pār zemi. Iesākumā bija teikts (cilvēkiem), lai tie pieaugtu un tiem piederētu (zvēri un putni) un zivis. Kuram tad pašlaik pieder zvēri vai zivis, vai putni debesīs? Bet mums ir jāsaprot, ka piederēšana nozīmē varu, kad kāds dod rīkojumus un pavēl. Kaut arī šīs piederēšanas pašlaik nav, tomēr tā ir apsolīta mums. Kad tad beidzot tā būs? Kad paši būsim tik pilnīgi, ka tapsim par Tā Kunga derības mantiniekiem.

7. nodaļa

Gavēnis un grēkāzis – Kristus ciešanu pirmtēli.

 Tad nu redziet, iepriecas bērni, ka labais Kungs visu uz priekšu mums ir atklājis, lai mēs zinātu, kam mums vajag par visu pateikties un pienest slavu. Ja Dieva Dēls – Tas Kungs, kuram ir vara tiesāt dzīvos un mirušos, cieta tādēļ, lai Viņa brūces darītu mūs dzīvus, tad ticēsim, ka Dieva Dēlam nebūtu bijis jācieš, ja nu vienīgi mūsu dēļ. Piesists pie krusta, Viņš tika dzirdināts ar etiķi un žulti. Klausieties, kā jūdu tautas priesteri to iepriekš atklāja! (Bauslībā) ir rakstīts bauslis: „kas neturēs gavēni, tiks ar nāvi izdeldēts”[simple_tooltip content=’Šeit Barnaba atsaucas uz 3.Mozus 23:29. Latviešu tulkojumā ir – kas nenožēlos grēkus. Ebreju oriģinālā un septuagintā vārdam ir šādas nozīmes – kas sevi nepazemos, neliks sev ciest, neierobežos savu brīvību. Krievu tulkojumā – kas sevi nesavaldīs. Barnaba ar šo rakstu vietu saprata to, kas negavēs.’]*[/simple_tooltip]. – tā pavēlēja Tas Kungs tāpēc, ka Viņš pats par mūsu grēkiem bija lēmis pienest upurēšanai Sava Gara trauku[simple_tooltip content=’T.i. Savu miesu. Pēc Barnabas domām, bauslis par gavēšanu norādīja uz Kristus nāvi, un tieši par to apstākli, ka Viņš tika dzirdīts ar žulti un etiķi.’]*[/simple_tooltip], lai piepildītos arī pirmtēls, – līdzīgi Īzakam, kad viņš tika nolikts uz upuraltāra. Ko tad Dievs saka caur pravieti? „Un lai ēd āzi, kurš tika upurēts gavēņa dienā par visiem grēkiem” – ievērojiet uzmanīgi – „un tikai lai visi priesteri ēd iekšas, nemazgātas ar etiķi”. Kāpēc? – „Tāpēc, ka Mani, saka Tas Kungs, kad Es savā laikā pienesīšu upurēšanai Savu miesu par jaunās tautas grēkiem, jūs dzirdināsiet ar žulti un etiķi. Tad arī ēdiet jūs vieni paši, kad tauta gavēs un žēlosies, apklājušies maisos un pelnos[simple_tooltip content=’Tāda rīkojuma nav rakstos, kā arī par to nav minēts jūdu Talmudā. Pēc teologu domām (Hefele un Dresels), pirmo kristiešu vidū bija tradicionāli uzskati par rituāliem jūdu šķīstīšanās svētkos, kas atšķīrās no Mozus bauslībā rakstītajiem. Skat. 4.Mozus 29:7,11, Justīns (Diаl. с. Тrурh. n. 40.). Tertuliāns (аdv. Iud. c. 14. аdv. Marc, III, 7.).’]*[/simple_tooltip]”. Bet, lai parādītu, ka Viņam vajadzēs izciest par tiem, klausieties, kādu Viņš deva bausli. „Paņemiet divus āžus, bez vainas un vienādus, un pienesiet tos upurēšanai: lai vienu no tiem priesteris ņem dedzināmajam upurim par grēkiem”[simple_tooltip content=’Skat. 3.Mozus 16:5′]*[/simple_tooltip]. Bet kas viņiem jāizdara ar otru? „Otrs”, ir teikts, „lai būtu nolādēts”. Ievērojiet, kā atklājas šeit pirmtēls par Jēzu. „Spļaujiet uz viņu visi un satrieciet to, un piestipriniet tam pie galvas sarkani krāsotu vilnu, un lai tādā veidā viņš tiek aizdzīts tuksnesī[simple_tooltip content=’Par šādu darbību ar āzi nav teikts ne Bībelē, ne Talmudā, bet to piemin Justiniāns un Tertuliāns (II cit.).’]*[/simple_tooltip]”. Pēc šī rituāla veikšanas nesējs aiznes āzi tuksnesī, noņem no tā sarkani krāsoto vilnu un piestiptina to krūmam, ko sauc par mežrozi, kura dzinumus mēs ēdam, atrodot tos laukā, un kuram vienīgajam (no krūmājiem) ir saldi augļi. Un kapēc tā vajag – ievērojiet – ka viens (āzis) tiek likts uz upuraltāri, bet otrs tiek nolādēts, un kāpēc nolādētais tiek vainagots? Tāpēc, ka jūdi ieraudzīs viņu tajā dienā[simple_tooltip content=’T.i. Jēzu Kristu tiesas dienā.’]*[/simple_tooltip] garās, sarkani krāsotās drēbēs ap miesu un teiks: „Vai šis nav tas, kuru mēs kādreiz nicinājām, caurdūrām un pakļāvām izsmieklam un sitām krustā? Tiešām šis ir tas, kurš toreiz sauca Sevi par Dieva Dēlu”. Tieši tāpat – kādam nolūkam āžiem ir jābūt tādiem pašiem, bez vainas un līdzīgiem? Tādēļ, lai jūdi, ieraugot Viņu toreiz nākošu, izbrīnītos par āža līdzību[simple_tooltip content=’

Šīs Barnabas rakstu vietas nozīme ir šāda: Āžu līdzība, kurus upurē tautas grēku šķīstīšanai, jau iepriekš norādīja uz vienīgo Jēzu Kristu. Tas, ka otrajam nolādētajam āzim tika piestiprināta sarkani krāsota vilna, nozīmēja Kristus vainagošanu vai godināšanu par ķēniņu, bet jūdi atzīs Viņu otrās atnākšanas laikā un būs pārsteigti par līdzību starp to, kuru viņi nolādēja, un to, kas ir patiesais upuris un Dieva Dēls. Bera (Sуmbоl. d. Моs. Сultus. B. II.).’]*[/simple_tooltip]. Lūk, Jēzus pirmtēls, kam nolikts ciest. – Kādēļ vēl vilnu piestiprina starp ērkšķiem? – Tas ir Jēzus pirmtēlojums, kas dots Draudzei: kurš vēlas noņemt sarkani krāsoto vilnu, tam būs daudz jāpacieš no ērkšķu šausmīgās duršanas un ar sāpēm to jāiegūst. Līdzīgā veidā saka Jēzus: „Kas grib Mani redzēt un iegūt Manu valstību, tiem vajadzēs sasniegt Mani ar skumjām un ciešanām”[simple_tooltip content=’Šie vārdi, kurus Barnaba piedēvē Pestītājam, iespējams, ir pārfrāzēti vārdi no Mateja 16:24.’]*[/simple_tooltip].

8. nodaļa

Sarkanas teles upurēšana ir Kristus un Viņa valstības pirmtēls.

Un kāds pirmtēls ir tajā, ka Izraēlam ir dots bauslis[simple_tooltip content=’4.Mozus 19:2 un tālāk. Arī šeit Barnaba atkāpjas no Bībeles teksta.’]*[/simple_tooltip], „Lai vīri ar smagiem grēkiem pienestu upurim teli, un, nodurot to, sadedzinātu, lai pēc tam pusaudži salasītu pelnus un ieliktu traukos, piesietu pie koka zižļa sarkani krāsotu vilnu un īzāpu, un tādā veidā aplaistītu tautu, katru cilvēku atsevišķi, lai attīrītos no grēkiem?” Redziet, cik vienkārši runā uz mums (Tas Kungs). Teļš ir Jēzus; to upurējošie grēcīgie vīri ir tie, kas pakļāva Viņu nāvei; (viņi pēc tam vairs nav grēcinieki un netiek uzskatīti par grēcīgiem)[simple_tooltip content=’Hefele uzskata šos vārdus (iekavās) kā vēlāku iestarpinājumu, jo to nav senajā latīņu tulkojumā.’]*[/simple_tooltip]. Pusaudži, kas veic aplaistīšanu, ir prieka vēstneši, kas pasludina mums grēku piedošanu un sirds šķīstīšanu, kuriem (Tas Kungs) ir devis varu sludināt evaņģēliju: tie ir divpadsmit, kas apzīmē Izraēla ciltis, kuras arī ir divpadsmit. Kāpēc tieši trīs pusaudži veic aplaistīšanu? Tādēļ, lai norādītu (uz trim patriarhiem):Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu, – jo viņi ir lieli Dieva priekšā. Un kāpēc vilna tika piestiprināta koka zizlim? – Tāpēc, ka Jēzus valstība ir uz koka[simple_tooltip content=’T.i. (krusta) koka. Šajā salīdzinājumā koks tiek pielīdzināts ķēniņa tronim, bet vilna – ķēniņa mantijai.’]*[/simple_tooltip], un tāpēc uz Viņu cerošie dzīvos mūžīgi. – Kāpēc tad vilna ir kopā ar Īzāpu? Tāpēc, ka Viņa valdīšanas laikā būs sliktas un nešķīstas dienas, kurās mēs (tomēr) saņemsim glābšanu, – tāpat, kā miesīgi slimais dziedinās ar īzāpa attīrošās sulas palīdzību[simple_tooltip content=’Skat. Dressela Раtr. Ароst. Ореrа, 4 lpp.’]*[/simple_tooltip]. Tas viss mums ir skaidrs, bet jūdiem tumšs, jo tie nepaklausīja Tā Kunga balsij.

9. nodaļa

Vecās derības apgraizīšana ir jāsaprot garīgi.

Tālāk Raksti runā arī par mūsu dzirdi, kā Tas Kungs to apgraizīja, kā arī mūsu sirdi[simple_tooltip content=’Sal. 5.Mozus 21:12, 3.Mozus 19:23, Ерist. аd. Diоgn. 4 lpp.’]*[/simple_tooltip]. Viņš runā pravietim: „ar auss dzirdi tie paklausīja Man”[simple_tooltip content=’Skat. Psalmi 18:45′]*[/simple_tooltip]. Un vēl saka Viņš: „ar dzirdi saklausīs tālie, – uzzinās, ko Es esmu izdarījis”[simple_tooltip content=’Skat. Jesajas 33:13′]*[/simple_tooltip]. Tāpat arī: „apgraiziet, saka Tas Kungs, savas sirdis”[simple_tooltip content=’Skat. Jeremijas 4:4′]*[/simple_tooltip]. Un atkal runā: „Klausies Izraēl, jo to runā Tas Kungs, tavs Dievs”[simple_tooltip content=’Sal. Jeremijas 7:2′]*[/simple_tooltip]. Un vēl Tā Kunga Gars pravietiski saka: „Kurš grib dzīvot vienmēr? Ar dzirdi lai klausās un uzklausa Mana Dēla balsi”[simple_tooltip content=’Skat. Psalmi 34:13 Šajā psalmā ir tikai Barnabas teikto vārdu pirmā daļa, t.i. jautājums. Psalmista atbilde nākamajā pantā ir cita: „Tas lai sargā savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltīgus vārdus.” (Psalmi 34:14).’]*[/simple_tooltip]. Saka arī: „Klausaities, debesis, un ņem vērā, zeme, jo Tas Kungs runā”[simple_tooltip content=’Jesajas 1:2′]*[/simple_tooltip]. – Tas kalpo par liecību tam[simple_tooltip content=’Dressels kopā ar Menardu tulko: „tas par liecību” un attiecina šos vārdus uz iepriekšējo teikumu: t.i. „Tas Kungs saka to par liecību”.’]*[/simple_tooltip], (kāda apgraizīšana ir Dievam tīkama). Vēl: „Klausieties Tā Kunga vārdu, šīs tautas ķēniņi”[simple_tooltip content=’Skat. Jesajas 1:10. Bībeles vārdi: „Sodomas ķēniņi” Barnabam ir izmainīti pret vārdiem: „šīs tautas ķēniņi”.’]*[/simple_tooltip]. Vēl: „Klausieties, bērni, saucēja balsi tuksnesī”[simple_tooltip content=’Skat. Jesajas 40:3′]*[/simple_tooltip]. Tātad (Tas Kungs) apgraizīja mūsu ausis, lai mēs dzirdētu Viņa vārdu un ticētu. Bet apgraizīšana, uz kuru cerēja (jūdi), ir atcelta. Jo Viņš novēlēja ne miesas apgraizīšanu, bet tie pārkāpa Viņa bausli; tāpēc, ka ļauns eņģelis viņus pievīla[simple_tooltip content=’Nevar piekrist Neanderam un Hilgenfeldam, it kā Barnaba sākotnēji ieviesto apgraizīšanu jūdiem pieskaita kā ļauna gara iedvesmotu. Tieši otrādi, no tā, ko Barnaba citē no Vecās derības praviešiem, kuri, nenoraidot apgraizīšanu, pieprasa no jūdiem iekšēju tīrību un un paklausību Dieva gribai un Ābrahāma, ticīgo tēva, piemēram, vajadzētu secināt, ka apustuliskais vīrs nenoraida Dieva bausli par miesīgo apgraizīšanu, bet gan ticīgo jūdu neatlaidīgo pieķeršanos šī baušļa burtam uzskata par sātana iedvesmotu.’]*[/simple_tooltip]. Pravietis runā uz tiem: „Lūk, ko saka Tas Kungs, jūsu Dievs – un šeit es atrodu jaunu[simple_tooltip content=’Vārda „jaunu” nav grieķu tekstā, bet to ir papildinājuši teologi (Menandrs, Hefele, Dressels) no senā latīņu tulkojuma.’]*[/simple_tooltip] bausli – Nesējiet ērkšķos, apgraizieties jūsu Kungam”[simple_tooltip content=’Skat. Jeremijas 4:3-4′]*[/simple_tooltip]. Bet ko tas nozīmē: „Apgraiziet jūsu sirds rupjību, un savu kaklu neapcietiniet”[simple_tooltip content=’Sal. Jeremijas 7:26 Latviešu valodā tulkotais „bija ietiepīgi” oriģinālā ir „apcietināja savu kaklu”.’]*[/simple_tooltip]? Un vēl: „Lūk, saka Tas Kungs: visas tautas nav apgraizītas un tām ir priekšādiņas; bet šī tauta ir neapgraizīta savā sirdī”[simple_tooltip content=’Sal. Jeremija 9:24-25′]*[/simple_tooltip]. Tu teiksi: (jūdu) tauta apgraizās, lai apstiprinātu (derību). Bet apgraizās arī katrs sīrietis un arābs, un katrs elku priesteris: vai tiešām arī viņi pieder Dieva derībai? Apgraizās arī ēģiptieši[simple_tooltip content=’Koterjers ar daudzām atsaucēm uz Baznīcas tēviem un citiem seniem rakstiem pierādīja, ka tiešām gan etiopieši, īpaši to priesteri, gan izraēliešu un ēģiptiešu priesteri, gan arābi, feniķieši u.c. tautas praktizēja apgraizīšanu. – Lai katrs sīrietis būtu apgraizīts, tas ir pretrunā ar Jozefa Flāvija liecību (Antiq. VIII, 10. Соntrа Арiоn. 22.), un tāpēc, protams, Barnabas vārdus nav jāsaprot burtiskā nozīmē. Bet no tā nav jāizdara nepareizi secinājumi attiecībā uz vēstījuma autentiskumu, kā to dara daži pētnieki.’]*[/simple_tooltip]! – Tātad, uzziniet, bērni, par visu plašāk. Ābrahāms, kurš pirmais iedibināja apgraizīšanu, garā priekšskatot Jēzu, apgraizīja (savu namu), paturot savā prātā triju burtu apslēpto jēgu[simple_tooltip content=’Vārdu „δογμα” vēl stoiķi lietoja apzīmējot filozofijas teorētiskās patiesības, no kā vēlāk sāka to saistīt ar apslēptas un noslēpumainas mācības jēdzienu.’]*[/simple_tooltip]. Raksti saka: „Abrahāms no sava nama apgraizīja desmit un astoņus, un trīssimt vīrus”[simple_tooltip content=’Šie vārdi nav burtiski citēti no svētajiem rakstiem, bet Barnaba tos sastādīja, brīvi saliekot kopā 1.Mozus 17:26-27 par Ābrahāma nama apgraizīšanu ar 1.Mozus 14:14, kur tiek teikts par to, ka Ābrahāms, uzzinot par Lata sagūstīšanu, saskaitīja savus mājiniekus – 318, un devās ar tiem pret ienaidnieku.’]*[/simple_tooltip]. Kāds tad redzējums viņam bija dots šajā sakarā? Vispirms uzziniet, kas ir desmit un astoņi, un pēc tam, kas ir trīssimt. Desmit un astoņi tiek izteikti tā: desmit ar burtu jota (Ι), astoņi ar burtu ēta (Η), un lūk (vārda sākums) Jēzus[simple_tooltip content=’Skat. apustuļu laiku liecību par Jēzus vārda attēlošanu. Grieķiski Jēzus vārdu raksta „ΙΗΣΟΥΣ”.’]*[/simple_tooltip]. Bet, tā kā krusts ir tav (Τ) (burta veidā), bija paredzēts norādīt uz (izpirkšanas) žēlastību, tad arī ir teikts ”un trīssimt”[simple_tooltip content=’Grieķu burts tau (T) (arī baznīcslāvu rakstībā) nozīmē skaitli 300, un tajā pat laikā pēc savas formas attēlo krustu.’]*[/simple_tooltip]. Tātad, pirmajos divos burtos atklājas vārds „Jēzus”, bet trešajā burtā – krusts[simple_tooltip content=’Barnaba savā noslēpumainajā skaitļa 318 skaidrojumā acīmredzot domāja tā attēlojumu ar grieķu, nevis ivrita burtiem.’]*[/simple_tooltip]. – Šo zina Tas, Kurš ielika mūsos pastāvīgu Savas mācības dāvanu! Neviens nav dzirdējis no manis vēl pilnīgāku vārdu; bet es zinu, ka jūs esat tā cienīgi.

10. nodaļa

Mozus baušļi par ēdieniem ir jāsaprot garīgi.

Kāpēc Mozus teica: „Neēdiet cūku, nedz ērgli, nedz vanagu, nedz vārnu, ne arī kādu zivi, kurai nav apkārt zvīņas”[simple_tooltip content=’Skat. 3.Mozus 11 nod., 5.Mozus 14 nod. Barnabas likumu skaidrojumu par atļauto un neatļauto barību citē Aleksandrijas Klements (Strom. II, 15; V, 8.).’]*[/simple_tooltip]? Viņš šajā sakarā turēja prātā trīs dziļas domas. Pats Kungs teica (jūdiem) piektajā Mozus grāmatā: „Pasludināšu šai tautai Manus baušļus”[simple_tooltip content=’Skat. 5.Mozus 4:1-2. Barnaba iedod rakstu vietas jēgu. Ar to viņš grib pateikt, ka Mozus baušļi par ēdieniem būtībā ir Dieva likumi. Bet tiem ir gan burtiskā, gan augstāka garīgā nozīme. Dvēselīgie jūdi saprata tikai pirmo nozīmi, savukārt, Dāvids un kristieši izprata tā garīgo jēgu.’]*[/simple_tooltip]. Un tā, vai tad tas nav Dieva bauslis, lai neēstu dažus dzīvniekus? Protams! Bet Mozus teica garīgā nozīmē. Tā, runājot par cūku, viņš it kā tā teica: nepieķeries tiem ļaudīm, kuri līdzinās cūkām. Jo tie, dzīvojot baudās, aizmirst savu Kungu, bet ciešot trūkumu, iepazīst Viņu; tāpat arī cūka, kad ēd, nepazīst savu saimnieku, bet kad cieš badu, kviec, savukārt, saņemot (barību), atkal apklust. – Ir teikts: „Neēd ne ērgli, ne vanagu, ne kliju, nedz vārnu”; tas nozīmē, – nepieķeries tādiem ļaudīm, kuri nemāk sagādāt sev barību ar darbu un sviedriem, bet nelikumīgi nolaupa svešu, kaut arī, domājams, vienkāršībā vērpj (pret citiem) ļaunus nodomus; tāpat arī šie putni, sēžot bezdarbībā, meklē iespēju aprīt svešu miesu, un ar savu viltību izraisa bojāeju. – Ir teikts: „Neēd ne pīksti, ne polipu, ne tinteszivi”. – Tas nozīmē: neatdarini un nepieķeries tādiem ļaudīm, kuri uz visiem laikiem ir nodoti apkaunojumam un notiesāti nāvei; tāpat arī tās zivis, vienas no nolādētākām, peld tikai dziļumos, un neuzpeld līdzīgi citām, bet dzīvo zemē dziļūdenī. „Arī zaķi”, ir teikts, „neēd”. Kādā ziņā? Neesi bezkauņa, un nelīdzinies tādiem. Jo zaķa ķermenī katru gadu notiek pārmaiņa, kas ir pretīga visu pārējo dzīvnieku dabai[simple_tooltip content=’Par šādu zaķu īpatnību raksta Plīnijs (Нist. nаt. I, 8, 55.lpp.) un Aleksandrijas Klements (раеdаg. I. II, 10.lpp.). Pēdējais, aizņemoties no Barnabas Mozus baušļa skaidrojumu par zaķa neēšanu, attiecina to uz pedarastijas netikumu.’]*[/simple_tooltip]. „Arī hiēnu neēd”, ir teikts; tas nozīmē: neesi netiklis, nedz arī bērnu piegulētājs, un nelīdzinies tādiem. Kāpēc? Tāpēc, ka šis dzīvnieks ik gadus maina savu dabu, un ir tad vīrišķās, tad sievišķās dabas[simple_tooltip content=’Pēc antīkajiem uzskatiem, kuru maldīgumu pierādīja jau Aristotelis (Lib. III. dе gеnеrаt. аnimаl. c. 6), hiēna maina savu dzimumu. Arī Aleksandrijas Klements (rаеd. I. II, c. 10) pamana Barnabas vēstījumā šo kļūdu, bet tomēr atbalsta Mozus baušļa garīgās jēgas skaidrojumu.’]*[/simple_tooltip]. Pēc taisnības (Mozus) noraidīja arī sesku. Viņš saka: „Nekļūsti līdzīgs tiem nešķīstiem vīriem, un nepieķeries tām nešķīstām sievām, kuras, kā dzird, dara pretlikumības ar savu muti[simple_tooltip content=’Senajā latīņu tulkojumā šeit ir domāti tie, kuri klausās un runā nešķīstu. Zinātnieki to attiecina uz netikumu, kuru piekopj fеllаtоrеs un fеllаtriсеs (orālā seksa praktizētāji).’]*[/simple_tooltip]. Jo šis dzīvnieks atkāpjas no vispārējiem likumiem augļa ieņemšanā[simple_tooltip content=’Grieķiski rakstīts: „ζῷον τοῦτο τῷ στόματι κύει”.’]*[/simple_tooltip]. Tātad Mozus, runājot par ēdieniem, ir izteicis trīs garīgas nozīmes baušļus, savukārt, jūdi, miesas kārību vadīti, pieņēma tos, it kā runāts būtu par parastiem ēdieniem[simple_tooltip content=’Barnaba negrib teikt to, ka Mozus baušļi par ēdieniem savā burtiskajā nozīmē nav obligāti, bet gan, ka Dievs caur Mozu aizliedza ēst dažus dzīvniekus nevis viņu pašu dēļ, bet gan praviešiem zinamo šo dzīvnieku uzvedības ieradumu dēļ. Jūdi dvēselīgi izprata šos baušļus un pildīja tos burtiskā nozīmē, neiedziļinoties to garīgajā izpratnē. – Aleksandrijas Klements (Раеdаg. I. II, c. 10) burtiski atkārto Barnabas alegorisko skaidrojumu par aizliegtajiem ēdieniem, un, neatbalstot to dabaszinātniskās neprecizitātes, neatrod tajā kļūdas pret Mozus baušļu vēsturisko jēgu, kas ir netipiski apustuliskajam vīram (Sal. Ерist. аd Diоgn. c. IV.).’]*[/simple_tooltip]. Bet Dāvids saprata trīs baušļu apslēpto jēgu un līdzīgā veidā runā: „Svētīgs ir vīrs, kurš neseko bezdievīgo padomam”, kā tās zivis staigā dzelmju tumsā, – „un nenostājās uz grēcinieku ceļa”, – tā, kā tie, kuri, acīmredzot, bīstas To Kungu, bet grēko līdzīgi cūkām, – „un neapsēdās uz pazudinātāju sēdekļa”, kā tie putni sēd, vaktējot laupījumu. Tagad jums ir diezgan izpratnes par šiem baušļiem. – Bet Mozus arī teica: „Ēdiet visu, kam ir šķelti nagi un kas atgremo barību”[simple_tooltip content=’Skat. 3.Mozus 11:3′]*[/simple_tooltip]. Kas būtu jāsaprot (ar barību atgremojošajiem lopiem)? – Tie ir tie, kas, saņemot barību, pazīst savu barotāju, un paēduši priecājas par viņu. Brīnišķi pateica Mozus attiecībā uz bausli. – Kādu? Pieķeries tiem, kas bijājas To Kungu, pārdomā savā sirdī saņemto bausli, kuri pārrunā par Tā Kunga pavēlēm un ievero tās, kuri zina, ka pārdomas ir prieka pilna darbošanās un, (tā teikt), pārgremo Tā Kunga vārdu. Bet uz ko norāda šķeltie nagi? Uz to, ka taisnais staigā šajā pasaulē un gaida citu, svētu, laikmetu. – Redziet, kādus brīnišķus baušļus ir devis Mozus. Bet kā jūdi var to saprast vai izprast? Bet mēs, pareizi saprotot baušļus, runājam tā, kā labpatīk Tam Kungam. Viņš arī apgraizīja mūsu ausis un sirdis tāpēc, lai mēs to izprastu.

11. nodaļa

Gan ūdens kristība, gan Kristus krusts bija iepriekš norādīti Vecajā derībā.

Izpētīsim tagad, vai Tam Kungam bija labpaticis jau iepriekš atklāt par (svētības) ūdeni un par krustu. Attiecībā uz ūdeni ir rakstīts Izraēla tautai, ka tā nepieņems to kristību, kas sniedz grēku piedošanu, bet dibinās priekš sevis citas[simple_tooltip content=’Šeit domātas dažādas māņticīgas apmazgāšānās, ko piekopa jūdi. Sal. Marka 7:4.’]*[/simple_tooltip]. Tā pravietis runā: „Brīnieties, debesis, un lai nodreb zeme no tā, ka divus lielus pārkāpumus ir izdarījusi šī tauta – Mani, dzīvo avotu, ir atstājuši, un izrakuši sev salauztas ūdens cisternas[simple_tooltip content=’Skat. Jeremijas 2:12-13. Pēc Hefeles un Dressela domām, šajā vēstījumā un septuagintā būtu jālasa nevis „συντετριμμένους” (salauzti), bet „συντετρημένους” (no συντετραίνω – caurumaini), kas ir tuvāk ebreju variantam.’]*[/simple_tooltip]. Vai tad ir bezūdens klints, Sinaja[simple_tooltip content=’Saskaņā ar septuagintu šeit būtu jālasa „Ciāna”, kuras vietā pēc pārrakstītāja kļūdas stāv „Sinaja”.’]*[/simple_tooltip], Mans svētais kalns, jo jūs būsiet kā prom aizlidojoši putnēni pēc ligzdas izpostīšanas[simple_tooltip content=’Sal. Jesajas 16:1-2′]*[/simple_tooltip]. Un vēl pravietis saka[simple_tooltip content=’Skat. Jesajas 45:2-3′]*[/simple_tooltip]: „Es iešu tavā priekšā un nolīdzināšu kalnus, un satriekšu vara durvis, un salauzīšu dzelzs aizšaujamos, došu tev noslēpumainus dārgumus, visapslēptākos un neredzamos, lai zinātu[simple_tooltip content=’Septuagintā: lai tu zinātu.’]*[/simple_tooltip], ka Es esmu Dievs, Tas Kungs”. Kā arī: „Viņš dzīvos cietas klints augstā alā”[simple_tooltip content=’Sal. Jesajas 33:16. T.i., Kristus ir neizsīkstošs ūdens, kas iztek no kalna virsotnes (Hefele).’]*[/simple_tooltip]. Un ko tālāk runā (pravietis) par Dēlu: „Viņa ūdens ir uzticams; jūs ieraudzīsiet Viņu kā Ķēniņu godībā, un jūsu dvēsele mācīsies Tā Kunga bijāšanu”[simple_tooltip content=’Sal. Jesajas 33:16-18. Ūdens – uzticams, t.i., nekad neizsīkst. Šo vietu Barnaba ņēma no septuagintas. Tās jēga: Kristus žēlastība pastāvīgi tek pie mums; bet savā laikā jūs ieraudzīsiet Viņu slavā un piepildīsieties ar bijāšanu (Hefele).’]*[/simple_tooltip]. Cits pravietis[simple_tooltip content=’Skat. Psalms 1:3-6. Šo vietu Barnaba citē, lai attēlotu to žēlastību, kuru piegādā ticīgajiem ūdens un koks, ūdens kristības un Kristus krusts.’]*[/simple_tooltip] saka: „Kas to darīs, tas būs līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens avotiem, kas savus augļus izdos savā laikā, un kura lapas nenokritīs; un visu, ko viņš darīs, tas labi izdosies. Tā nenotiks bezdievjiem, nē; bet (viņi būs) kā pelavas, kuras aiznes vējš no zemes virsas. Tāpēc nepastāvēs bezdievji tiesā, un grēcinieki taisno draudzē. Jo Tas Kungs pazīst taisno ceļu, bet bezdievju ceļš aizies bojā”. Pievērsiet uzmanību, kā viņš ar šiem vārdiem attēlo ūdeni kopā ar krustu. Lūk, to jēga: „svētīgi tie, kuri, cerot uz krustu, nokāpa ūdenī; jo saņems balvu savā laikā.” „Tad”, saka Dievs, „Es atmaksāšu (tiem)”. Ir teikts, „lapas nenokritīs”. Tas nozīmē, ka katrs vārds, kas izies no jūsu mutes ar ticību un mīlestību, kalpos daudziem uz atgriešanos un cerību. Vēl cits pravietis[simple_tooltip content=’Skat. Cefanijas 3:19′]*[/simple_tooltip] saka: „Jēkaba zeme tika cildināta visā apkārtnē”. Šie vārdi nozīmē Tā Kunga Gara trauku, – kuru daudzina (pravietis[simple_tooltip content=’Ar Tā Kunga Gara trauku tiek domāta Kristus miesa, kas cieta un tika pagodināta pie krusta. Sal. ar Barnabas vēstules 7. nodaļu. Barnabas citētos pravieša vārdus kopā ar skaidrojumu izmanto Aleksandrijas Klements (Strom. III, 12) lai pierādītu, ka miesīgais, materiālais pats par sevi nav grēcīgs, tātad, arī laulība, vīna dzeršana un gaļas ēšana.’]*[/simple_tooltip]). Un tālāk, ko saka (cits pravietis)? „Upe tecēja no labās puses, un no tās slējās skaisti koki; kurš sāks no tiem ēst, dzīvos mūžīgi[simple_tooltip content=’Sal. Ecehiels 47:12′]*[/simple_tooltip]. Tas nozīmē, ka mēs nokāpjam ūdenī, netīrumu un grēku pilni, bet izkāpjam no tā ar ieguvumu – ar bijāšanu sirdī un ar cerību garā uz Jēzu. – „Kas sāks ēst to (augli), dzīvos mūžīgi. – Jeb, kurš klausīsies sludinātājus un sāks ticēt, tas dzīvos mūžīgi.

12. nodaļa

Citi Vecās derības pirmtēli par Kristus krustu.

Līdzīgā veidā uz krustu Tas Kungs īpaši norāda caur citu pravieti, kurš saka: „Kad tas notiks? – Tad, saka Tas Kungs, kad koks nolieksies un atkal izsliesies[simple_tooltip content=’Pēc teologu domām (Hefele u.c.) šie vārdi ir ņemti no kādas apokrifu grāmatas.’]*[/simple_tooltip], un kad no koka sāks pilēt asinis”[simple_tooltip content=’Skat. 3.Ezras 5:5 (apokrifs).’]*[/simple_tooltip]. Lūk, vēl (norāde) par krustu un par To, Kurš būs piesists (pie tā). Par to pašu saka (Dievs) arī Mozum, kad Izraēlam uzbruka svešinieki[simple_tooltip content=’T.i., amalekieši. Skat. 2.Mozus 17:8 un tālāk.’]*[/simple_tooltip]. Lai vestu pie prāta sakautos, kas nodoti nāvei par saviem grēkiem, Viņš saka uz Mozus sirdi, lai tas izveidotu krusta tēlu un To, Kuram nāksies ciest uz tā, jo, ja viņi neliks cerību uz to, tad būs mūžīgi uzvarēti. Un tā, Mozus paaugstinājumā nolika ieročus vienu uz otra, un nostājoties augstāk par pārējiem, izstiepa savas rokas[simple_tooltip content=’Tā Barnaba iedomājās šajā pozā krusta tēlu.’]*[/simple_tooltip], – un tad Izraēls guva uzvaru, bet, kad nolaida rokas lejā, izraēlieši tika pārspēti. Kamdēļ tas viss? Tādēļ, lai viņi atzītu, ka tie nevarēs glābties, ja neliks cerību uz krustu. Citam pravietim (Dievs) saka: „Cauru dienu Es izplētu Savas rokas pret nepaklausīgu tautu, kas pretojas Manam taisnajam ceļam”[simple_tooltip content=’Skat. Jesajas 65:2. T.i., Es karājos krustā par nepakļāvīgu tautu. Tā skaidro šo vietu arī Justīns (Ароlоg. 1 n. 35. Diаl. c. Тrурh. n. 97).’]*[/simple_tooltip]. Un vēl: – Mozus veido Jēzus tēlu, – ka tieši Viņš cietīs un pats dāvinās dzīvību – Tas, kuru nolēma pazudināt pie (krusta) zīmes, tajā laikā, kad Izraēls gāja bojā (no čūskām). Tā kā Ievas pārkāpums notika ar čūskas starpniecību, tad Dievs pieļāva katrai čūskai kost (izraēliešus), un tie mira tāpēc, lai ieskaidrotu tiem, ka par savu pārkāpumu nodoti nāvīgām sērām[simple_tooltip content=’Skat. 4.Mozus 21:6, Jāņa ev. 3:14′]*[/simple_tooltip]. Tad Mozus, kurš deva bausli: „jums nebūs ne dievu, ne elku, ne sajaukuma”[simple_tooltip content=’Skat. 5.Mozus 27:15′]*[/simple_tooltip], pats, lūk, ko dara, lai rādītu Jēzus tēlu. Viņš taisa vara čūsku, piestiprina to pie koka un ar saucēju palīdzību sasauc tautu. Sapulcējušies (izraēlieši) lūdza Mozu pienest par viņiem upuri un aizlūgt par viņu dziedināšanu. Bet Mozus tiem teica: „Kad kāds no jums būs sakosts, tad lai iet pie kokā pakārtās čūskas un ar ticību cer, ka, kaut arī tā ir mirusi, tomēr tā var dāvāt dzīvību, un – viņš tajā pat brīdī dziedināsies”. Un tā viņi arī darīja. Ieraugi arī šeit Jēzus slavu, jo viss ir Viņā un priekš Viņa[simple_tooltip content=’T.i., Kristus ir Vecās derības un praviešu fokuss un mērķis. Sal. Kolosiešiem 1:16.’]*[/simple_tooltip]. Tālāk, ko Mozus saka Jozuam, Nūna dēlam, kuram viņš deva kā pravietim šādu vārdu[simple_tooltip content=’T.i., Jēzus (Ješua) vārdu. Nūna dēls sākotnēji tika saukts Hozeja, bet pēc tam Mozus viņu pārsauca par Jozua (Ješua). Skat. 4.Mozus 13:16. Līdzīgā veidā arī Justīns redz Jozuā Nūna dēlā Kristus pirmtēlu, norādot uz to apstākli, ka viņš ieveda izraēliešus apsolītajā zemē (Diаl. c. Тrурh. n. 113).’]*[/simple_tooltip] tikai tādēļ, lai visa tauta saprastu, ka Tēvs par Savu Dēlu, Jēzu, visu atklāj Nūna dēlam? Dodams viņam tādu vārdu, kad sūtīja to izlūkot Kānaāna zemi, viņš tam teica: „paņem grāmatu savās rokās, un raksti to, ko runā Tas Kungs”[simple_tooltip content=’Sal. 2.Mozus 17:14. Tiesa gan, Barnaba šeit Mozum adresētos Dieva vārdus piedēvē pašam Mozum, kurš, pasludinot Jozuam Nūna dēlam Dieva gribu par amalekiešu iznīcināšanu, runā par Dievu trešā personā.’]*[/simple_tooltip], tas ir, ka Dieva Dēls pēdējās dienās izraus ar sakni visu Amaleka namu”. Lūk, atkal Jēzus, ne cilvēka dēls, bet Dieva Dēls, Kurš  atklājās pirmtēlā un miesā. Bet, tā kā var teikt, ka Kristus ir Dāvida Dēls, tad izvairoties no tā un zinot grēcinieku maldus, (pats Dāvids teica): Tā Kunga vārds manam kungam: “Sēdies pie Manas labās rokas, tiekāms Es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām!”[simple_tooltip content=’Psalmi 110:1, sal. Mateja ev. 22:43-45′]*[/simple_tooltip]. Un Jesaja tādā pat veidā runā: „Tas Kungs teica Kristum, manam Kungam, kuru es satvēru aiz Viņa elkoņa, lai pakļautos Viņam tautas, un ķēniņu stiprumu iznīcināšu”[simple_tooltip content=’Sal. Jesajas 45:1. Septuagintas tulkojumā rakstīts „Κύρῳ” (Kīram, Persijas ķēniņam). Tā vietā Barnabam ir „Κυρὶῳ” (Kungam).’]*[/simple_tooltip]. Redzi, kā Dāvids sauc Jēzu par Kungu un Dieva Dēlu.

13. nodaļa

Vecajā derībā iepriekš norādīts, ka ne jūdi, bet kristieši ir Dieva apsolījumu mantinieki.

 Bet apskatīsimies, vai šī tauta vai arī pirmā[simple_tooltip content=’T.i., kristieši vai jūdi.’]*[/simple_tooltip] ir mantiniece, un vai uz mums attiecas Dieva derība, vai uz viņiem[simple_tooltip content=’T.i., jūdiem.’]*[/simple_tooltip]? Klausieties, ko Raksti saka par tautu: „Lūdzās Īzāks par savu sievu Rebeku, jo tā bija neauglīga, un viņa pēc tā palika grūta. Un iznāca Rebeka izjautāt To Kungu, un Tas Kungs tai teica: divas valodas ir tavā klēpī un divas tautas tavās miesās; un viena tauta pārspēs otru, un vecākais kalpos jaunākajam”[simple_tooltip content=’Skat. 1.Mozus 25:21-23. Šī vieta attiecas uz Ēzavu un Jēkabu, bet Barnaba to attiecina uz jūdu tautu un kristiešiem.’]*[/simple_tooltip]. Jums ir jāsaprot, kas ir Īzāks un kas Rebeka, un par kādām (tautām) Dievs pasludināja, ka viena būs lielāka par otru. Citā pravietojumā Jēkabs vēl skaidrāk savam dēlam, Jāzepam, saka: „Lūk, Tas Kungs neatņēma man tavu vaigu; atved man tavus dēlus, lai es tos svētītu”. Jāzeps atveda Efraimu un Manasi, gribēdams, lai svētīts būtu (Manase), jo tas bija vecākais: un Jāzeps viņu pieveda pie sava tēva, Jēkaba, labās rokas. Bet Jēkabs garā jau iepriekš redzēja nākošās tautas tēlu. Un ko saka (Raksti)? „Jēkabs samainīja savas rokas un uzlika labo roku uz Efraima, otrā un jaunākā Jāzepa dēla, galvas un to svētīja. Un Jāzeps teica Jēkabam: „Pārliec savu roku uz Manases galvu, jo viņš ir mans pirmdzimtais dēls”. Bet Jēkabs atbildēja Jāzepam: „Zinu, mans dēls, zinu, tomēr vecākais kalpos jaunākajam, – un tomēr arī viņš saņems svētību”[simple_tooltip content=’Sal. 1.Mozus 48:9-19′]*[/simple_tooltip]. Redziet, kam Dievs noteica būt par pirmo tautu un derības mantinieku. Ja turklāt Ābrahāmam tika teikts (par šo tautu) un (apsolījumu), tad mūsu atziņa ir sasniegusi pilnību. Ko tad Dievs saka Ābrahāmam, kad ticība tika pielīdzināta taisnībai? „Lūk, Es Esmu tevi nolicis par tēvu tautām, kas tic Tam Kungam bez miesas apgraizīšanas”[simple_tooltip content=’Sal. 1.Mozus 17:5, Romiešiem 4:3,11′]*[/simple_tooltip].

14. nodaļa

Derību, kuru Mozus saņēma, bet pēc tam iznīcināja, Tas Kungs atjaunoja caur Jēzu Kristu.

 Tas patiesi tā ir. Bet izpētīsim, vai Dievs deva (jūdu) tautai derību, kuru zvērēdams bija apsolījis tēviem? Deva, bet viņi ar saviem grēkiem nebija cienīgi to saņemt. Pravietis saka: „Mozus gavēja Sinaja kalnā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, lai varētu saņemt tautai Tā Kunga derību”[simple_tooltip content=’Sal. 2.Mozus 34:28. Skat. augstāk Barnabas vēst. 4. nodaļa.’]*[/simple_tooltip]. Un tiešām viņš saņēma no Kunga divas akmens plāksnes, aprakstītas garīgi ar Tā Kunga rokas pirkstu[simple_tooltip content=’Garīgi, „ἐν πνεύματι”. Hefele attiecina šo vārdu uz izteicienu: uzrakstīti ar Tā Kunga rokas pirkstu, uzskatot, ka Barnaba ar šo papildinājumu gribēja novērst cilvēciskus priekšstatus par Tā Kunga roku. Bet Hilgenfelds (27. lpp.) domā, ka šeit, tāpat kā 10., 12. un 13. nodaļās, tam vajadzētu nozīmēt to, ka Mozus saņēma derību „garā” jeb pravietiskā iedvesmā.’]*[/simple_tooltip]; un saņēmis nesa tās (no kalna), lai atdotu tautai. Bet Tas Kungs teica Mozum: „Mozu, Mozu, nokāp ātrāk, jo pretlikumīgi rīkojas tava tauta, kuru tu izvedi no Ēģiptes zemes”[simple_tooltip content=’Skat. 2.Mozus 32:7, 5.Mozus 9:12′]*[/simple_tooltip]. Mozus, uzzinot, ka tie atkal ir izlējuši elku, izmeta no rokām akmens plāksnes, un Tā Kunga derības plāksnes saplīsa. Tātad Mozus saņēma (derību), bet tie nebija (tās) cienīgi. Uzziniet taču, kādā veidā mēs saņēmām (derību). Mozus to saņēma kā kalps[simple_tooltip content=’Sal. Ebrejiem 3:5′]*[/simple_tooltip], bet Kungs, izciešot mūsu vietā, pats mums deva tiesības būt par mantojuma tautu. Viņš atnāca tādēļ, lai viņu[simple_tooltip content=’T.i., jūdu.’]*[/simple_tooltip] grēku mērs būtu piepildīts, un mēs, kļūdami caur Viņu par mantiniekiem, saņemtu Kunga Jēzus Kristus derību, kurš bija tam nolikts, lai ar Savu ietekmi atbrīvotu no tumsas mūsu sirdis, kas bija nāves sagrauztas un nodotas maldu netaisnībai, un ar (Savu) vārdu  nodibinātu ar mums derību. Jo stāv rakstīts, ka Tēvs, lai mūs atbrīvotu no tumsas, pavēl Viņam sagatavot Sev svētu tautu, tā arī pravietis saka: „Es, Tas Kungs, Tavs Dievs, esmu piesaucis Tevi taisnībā, un turu aiz Tavas rokas, un nostiprināšu Tevi. Un Es iecēlu Tevi derībai ar tautu, un par gaismu citām tautām, lai atvērtu aklo acis un atbrīvotu no saitēm saistītos, un no cietuma nama tumsā sēdošos”[simple_tooltip content=’Skat. Jesajas 42:6-7. Šos vārdus pravietis runā no Dieva Tēva personas uz Dēlu. ‘]*[/simple_tooltip]. Un tā, ziniet, no kā mēs esam atpirkti[simple_tooltip content=’T.i., no grēka važām un garīga akluma.’]*[/simple_tooltip]. Pravietis vēl saka: „Lūk, Es Esmu nolicis Tevi par gaismu tautām, lai Tu būtu par pestīšanu līdz zemes galam: tā saka Dievs Tas Kungs, Tavs glābējs”[simple_tooltip content=’Skat. Jesajas 49:6′]*[/simple_tooltip]. Un vēl pravietis saka: „Tā Kunga Gars ir uz Manis, jo (Tas Kungs) ir svaidījis Mani pasludināt prieku pazemīgajiem, sūtījis Mani dziedināt sirdī sagrauztos, pasludināt gūstekņiem atbrīvošanu un akliem dziedināšanu, un pasludināt Tā Kunga labvēlības gadu un atmaksas dienu, un nomierināt visus skumstošos”[simple_tooltip content=’Skat. Jesajas 41:1-2′]*[/simple_tooltip].

15. nodaļa

Jūdu sabats nav patiess un Dievam tīkams.

 Tālāk arī par sabatu ir rakstīts desmit vārdos[simple_tooltip content=’T.i., desmit baušļos, kas saucas par desmitvārdi.’]*[/simple_tooltip], kurus Sinaja kalnā Tas Kungs izteica Mozum vaigu vaigā: „un svētījiet Tā Kunga sabatu ar tīrām rokām un tīrām sirdīm”[simple_tooltip content=’Skat. 2.Mozus 20:8, 5.Mozus 5:12. Barnaba šos vārdus necitē burtiski.’]*[/simple_tooltip]. Un citā vietā Viņš saka: „Ja Mani dēli turēs sabatus, tad Es izliešu savu žēlastību uz tiem”[simple_tooltip content=’Skat. Jeremijas 17:24-25. Barnaba šeit pārstāsta kopējos vilcienos tikai pravietisko vārdu būtību.’]*[/simple_tooltip]. Sabatu Raksti piemin radīšanas sākumā: „un sešās dienās Dievs radīja Savu roku darbus, un nobeidza septītajā dienā, un nomierinājās tajā dienā un svētīja to”[simple_tooltip content=’Skat. 1.Mozus 2:2-3. Pēc septuagintas teksta Dievs nobeidza radīšanu sestajā dienā, bet pēc ebreju teksta – septītajā, tomēr būtības jēga ir tā pati.’]*[/simple_tooltip]. Ievērojiet, bērni, ko nozīmē: „pabeidza sešās dienās”. Tas nozīmē, ka Tas Kungs pabeidza visu sešos tūkstošos gadu; jo Viņam diena pielīdzinās tūkstoš gadiem. Viņš pats liecina par to, sakot: „lūk šī diena būs kā tūkstoš gadu”[simple_tooltip content=’Sal. Psalmi 90:4, 2.Pētera 3:8′]*[/simple_tooltip]. Tātad, bērni, sešās dienās, tas ir, sešos tūkstošos gadu, viss tiks pabeigts. „Un nomierinājās septītajā dienā”. Tas nozīmē, ka tad, kad Viņa Dēls atnāks un iznīcinās likumpārkāpēja laikmetu, izspriedīs tiesu pār bezgožiem, izmainīs sauli, mēnesi un zvaigznes, tad Viņš brīnišķi nomierināsies septītajā dienā. Turklāt ir teikts: „svētī to ar tīrām rokām un tīru sirdi”[simple_tooltip content=’T.i., septīto dienu, sabatu.’]*[/simple_tooltip]. Un tā mēs maldītos, ja (domātu, ka) jebkurš bez tīras sirds spēj pašlaik svētīt šo dienu, kuru ir svētījis Dievs. Līdz ar to, tikai tad (kāds) brīnišķi nomierināsies un svētīs to, kad mēs spēsim darīt taisnību, apsolījumu saņēmuši, kad vairs nebūs nelikumību, un viss caur To Kungu kļūs jauns. Tad mēs būsim  spējīgi svētīt to dienu, vispirms paši svētījušies. Beidzot, (Dievs) saka jūdiem: „Es nevaru ciest jūsu jaunos mēnešus un jūsu sabatus es neciešu”[simple_tooltip content=’Skat. Jesajas 1:13′]*[/simple_tooltip]. Skatiet, kā Viņš saka: „Man nav patīkami pašreizējie sabati, bet tie, kurus Es esmu noteicis un kuri atnāks tad, kad, darījis visam galu, darīšu sākumu astotajai dienai jeb sākumu citai pasaulei”[simple_tooltip content=’Barnabas vārdu jēga sekojoša: vecās pasaules seši tūkstoši gadu beidzas pēdējās nedēļas septītajā dienā, bet Dieva atdusas jaunā septītā tūkstošgade sāksies nākošajā, t.i. astotajā dienā (attiecībā pret vecās pasaules pēdējo nedēļu).’]*[/simple_tooltip]. Tāpēc mēs pavadām priekā astoto dienu, kurā Jēzus augšāmcēlās no mirušajiem, un pēc tam, kad parādījās (ticīgajiem), uzbrauca debesīs.

16. nodaļa

Ne jūdu templis, bet garīgais templis kristiešu sirdīs ir Dievam tīkams.

 Beidzot es teikšu jums par templi, kā viņi[simple_tooltip content=’T.i., jūdi.’]*[/simple_tooltip], nabadzīgi savā pievilšanā, paļāvās ne uz Dievu, savu Radītāju, bet uz celtni, it kā tā patiesi būtu Dieva nams. Jo tie, gandrīz kā pagāni, pielūdza Viņu templī. Bet klausieties, kā runā Dievs un atceļ templi: „kas ir izmērījis debesis ar soļiem, un zemi ar saujām? Vai tad ne Es?”[simple_tooltip content=’Sal. Jesajas 40:12′]*[/simple_tooltip] Tas Kungs saka: ”Debesis ir Mans tronis, un zeme Manu kāju pamesls; kādu namu jūs Man uzcelsiet, vai kura vieta ir Mana atdusas vieta?”[simple_tooltip content=’Skat. Jesajas 66:1′]*[/simple_tooltip] Ziniet, ka viņu cerība uz templi ir niecība. (Dievs), savukārt, vēl saka: „Lūk, tie, kuri iznīcināja šo templi, tie paši arī atjaunos to”[simple_tooltip content=’Sal. Jesajas 49:17′]*[/simple_tooltip]. Tas tagad arī notiek[simple_tooltip content=’T.i., garīgā veidā, kā būs redzams turpmāk.’]*[/simple_tooltip]. Jo tāpēc, ka viņi pastāvīgi karo, viņu templis ir ienaidnieku[simple_tooltip content=’T.i., romiešu.’]*[/simple_tooltip] iznīcināts, un tagad viņu ienaidnieku padotie[simple_tooltip content=’T.i., kristieši.’]*[/simple_tooltip] atjaunos to. Bet tas, ka pilsētu ar templi un Izraēla tautu nācās nodot (pagāniem), bija jau iepriekš pasludināts. Raksti saka: „Lūk, kas būs beidzamajās dienās: ganāmās avis, aploku un sargtorni Tas Kungs nodos iznīcināšanai”[simple_tooltip content=’Šādu vārdu tiešā veidā rakstos nav, bet Barnaba, iespējams, nodeva tikai vairāku pravietojumu galveno domu. Sal. Jesajas 5:1-7, Jeremijas 15:1-4, Mihas 1.nod.’]*[/simple_tooltip]. Un tas piepildījās, kā teica Tas Kungs. Noskaidrosim tagad, vai Dieva nams jau pastāv[simple_tooltip content=’T.i., vai eksistē vēl kāds cits Dieva templis pēc Jeruzalemes tempļa nopostīšanas.’]*[/simple_tooltip]. Pastāv, – tur, kur Pats Kungs grib to uzcelt un iekārtot. Jo ir rakstīts: „Bet piepildoties nedēļai, Tā Kunga vārdā atjaunosies varenais Dieva nams,”[simple_tooltip content=’Sal. Daliela 9:24-27, Hagaja 2:10,18′]*[/simple_tooltip]. Tātad, es saprotu, ka templis pastāv. Bet noskaidrojiet, kā tas tiks uzcelts Tā Kunga vārdā. Pirms mēs sākām ticēt Dievam, mūsu sirds mājoklis bija vājš un pakļauts iznīcībai, līdzīgi cilvēku roku celtajam templim. Jo mēs bijām nams, kas pilns elku kalpības, dēmonu mājvieta, tāpēc, ka mēs darījām Dievam pretīgo[simple_tooltip content=’Barnaba šeit attēlo ļaužu stāvokli pirms Kristus atnākšanas un Viņa atzīšanas. Viņa vārdus piemin Aleksandrijas Klements (Strоm. II, 20).’]*[/simple_tooltip]. Templis tiks uzcelts Tā Kunga vārdā, – ievērojiet, – tādēļ, lai tiktu uzcelts Tā Kunga templis godībā. Bet ievērojiet, kā – saņemot grēku piedošanu un cerību uz Tā Kunga vārdu, mēs tapām jauni, pilnīgi vēlreiz radīti, tāpēc mūsos – mūsu (siržu) mājoklī – patiesi dzīvo Dievs. Kā tas ir? – Viņa ticības vārds, Viņa apsolījuma sauciens, Viņa rīkojumu gudrība, Viņa mācības baušļi, Viņš Pats mūsos pravieto un mūsos dzīvo. Viņš atvēra mums, nāves vergiem, tempļa durvis, t.i. muti[simple_tooltip content=’T.i., uz Viņa apliecināšanu un slavēšanu.’]*[/simple_tooltip], Viņš deva mums atgriešanos no grēkiem un ieveda mūs neiznīcīgā templī. Tāpēc, kurš vēlas glābties, tas lūkojas ne uz cilvēku, bet uz To, Kurš viņā dzīvo un viņā runā, – un brīnās, ka nekad nav dzirdējis no teicēja mutes tādus vārdus, un arī pats nekad nav gribējis klausīties. Lūk, garīgais templis, kas tiek celts Tam Kungam!

17. nodaļa

Pirmās daļas nobeigums.

 Mana dvēsele cer, ka esmu paskaidrojis, cik varēju, pēc iespējas vienkāršāk, un saskaņā ar manu gribu neko neesmu izlaidis no tā, kas kalpo jūsu pestīšanai, un kas attiecas tikai uz pašreizējo laiku[simple_tooltip content=’T.i., par ko ir strīds mūsu laikos, konkrēti – vai kristietībai būtu jāturas pie jūdu rituāliem un priekšrakstiem.’]*[/simple_tooltip]. Bet, ja sākšu jums rakstīt par nākotni, tad nesapratīsiet, tāpēc, ka tā atrodas noslēpumā. Tad pietiks par šo.

18. nodaļa

Vēsules otrā daļa: par diviem ceļiem.

 Tagad pāriesim pie cita veida atziņas un mācības. Mācības un varas divi ceļi[simple_tooltip content=’Par diviem ceļiem. Sal. (Соnstitut. Ароstоl. VII, I un tālāk), kur daudz kas ir paņemts no Barnabas vēstījuma otrās daļas.’]*[/simple_tooltip], viens – gaismas, otrs – tumsas[simple_tooltip content=’T.i., ir patiesa un nepatiesa mācība, kā arī ir laba un ļauna vara, eņģeļi un dēmoni, kas valda uz diviem dzīves ceļiem. Šo vietu citē Origens (Dе рrinсiр. III, с. 2. Ноm. 35. in. Luс). Sal. Hermas (Раstоr. Маndat. VI, 1, 2.).’]*[/simple_tooltip]. Bet ir liela atšķirība starp šiem abiem ceļiem. Uz viena ir nolikti gaismu nesoši Dieva eņģeļi, uz otra – sātana eņģeļi. Dievs ir Tas Kungs no mūžības uz mūžību; sātans ir netaisnības laikmeta pārvaldnieks.

19. nodaļa

Gaismas ceļš.

 Gaismas ceļš ir šāds. Kurš grib sasniegt (ejot šo ceļu) noteiktu vietu, tam ir jātiecas pie tā ar savu darbu palīdzību. Tātad atziņa, kas mums dota, lai staigātu gaismas ceļu, būtībā ir sekojoša: mīli savu Radītāju, slavē To, kas atpirka tevi no nāves. Esi no sirds neviltots un bagāts garā. Nesaejies ar tiem, kuri staigā pa nāves ceļu. Ienīsti visu Dievam netīkamo, ienīsti jebkādu liekulību. Nepamet Tā Kunga baušļus. Nepaaugstinies, bet esi pazemīgs. Nepiesavinies sev slavu. Nelolo ļaunu nodomu pret savu tuvāko. Neļauj savai dvēselei būt nekaunīgai. Neesi izvirtīgs, nedz netiklis, nedz pedofils. Neizrunā Dieva vārdus ar nešķīstību. Neskaties sejā, kad ir vajadzība kādam atklāt viņa grēku. Esi lēnprātīgs, esi mierīgs. Nopietni uzņem vārdus, kurus tu esi dzirdējis[simple_tooltip content=’Sal. Jesajas 66:2, Sal. Filipiešiem 2:12′]*[/simple_tooltip]. Neesi ļaunatminīgs pret savu brāli. Nešaubies, vai (Dieva pasludinātais) piepildīsies[simple_tooltip content=’Šeit ir domāti Dieva apsolījumi, kas attiecas uz nākotni, t.i. Kristus atnākšanu, tiesu un atmaksu labajiem un ļaunajiem.’]*[/simple_tooltip], vai nē. Nelieto veltīgi Dieva vārdu. Mīli tuvāko vairāk par savu dvēseli. Nenonāvē bērnu ar abortu, un pēc dzimšanas nenogalini. Nenoņem savu roku no sava dēla vai savas meitas, bet no jaunības māci viņus bijāt Dievu. Neiekāro sava tuvākā īpašumu, un neesi mantkārīgs. Nepieķeries savā dvēselē lepnajiem, bet draudzējies ar taisnajiem un pazemīgajiem. Smagos apstākļus, kas ar tevi notiek, uzņem par svētīgiem. Neesi divkosīgs ne domās, ne vārdos, jo divkosība ir nāves tīkls. Pakļaujies Tam Kungam un kungiem kā Dieva tēlam, ar godbijību un bijāšanu. Neizrīkojies nežēlīgi ar savu verdzeni un savu vergu, kas cer uz to pašu Kungu, lai neizrādītos, ka tu nebīsties Dievu, Kurš ir pār (jums) abiem, jo Viņš ir atnācis aicināt, nevērtējot pēc vaiga, bet pēc tā, kuru ir sagatavojis Gars. Esi kopībā ar tuvāko visās lietās, un neko nesauc par savu[simple_tooltip content=’Sal. Apusuļu darbi 2:44, Apusuļu darbi 4:32, Соnstit. Ароst. VII, 12.’]*[/simple_tooltip], jo, ja jūs esat līdzdalībnieki neiznīcīgos (labumos), tad vai ne vairāk nīcīgās lietās? Neesi steidzīgs ar savu mēli, jo mute būtībā ir nāves tīkls. Cik vien spēj, sargā savas dvēseles šķīstību. Neesi tāds, kas izpleš rokas saņemšanai un sažņaudz tās, kad ir jādod. Katru, kas runā uz tevi Dieva Vārdu, mīli kā savu acuraugu: atceries par viņu dienā un naktī[simple_tooltip content=’Pēc oriģinālā grieķu teksta vajadzētu tulkot: „Atgādini sev tiesas dienu dienām un naktīm”. Bet šajā vietā pēc Hefeles un Dressela aizrādījuma manuskripts ir bojāts. Un tulkots tiek saskaņā Dressela norādīto tekstu no kāda Barberlines kodeksa, kas atrodas Apustuliskajā Konstitūcijā (7, 9): „μνησθήσῃ δεαὐ τοῦ ἡμέρας και νυκτός”.’]*[/simple_tooltip]. Centies katru dienu tikties ar svētajiem[simple_tooltip content=’T.i., ar kristiešiem, ticības brāļiem.’]*[/simple_tooltip], lai parunātos[simple_tooltip content=’Pēc Dressela izdevuma.’]*[/simple_tooltip]; staigā pie tiem, lai tos mierinātu, un gādā par to, lai ar savu runu glābtu dvēseli; lieto savas rokas (žēlastības dāvanām), lai saņemtu savu grēku piedošanu[simple_tooltip content=’Sal. Соnstit. Ароst. VII, 12.’]*[/simple_tooltip]. Nešaubies dot un dodot nezūdies. „Katram, kas tevi  lūdz, dod”[simple_tooltip content=’Sal. Mateja 5:42, Lūkas 6:30′]*[/simple_tooltip]; bet zini, kurš ir labais atalgotājs. Sargi to, ko esi saņēmis, nepieliekot un neatņemot. Ienīsti meli līdz galam. Tiesā taisnīgi. Nevairo šķelšanos, bet samierini un savieno strīdniekus. Atzīsties savos grēkos[simple_tooltip content=’Skat. Šīraka 4:30 (apokrifs)’]*[/simple_tooltip]. Nesāc lūgšanu ar ļaunu sirdsapziņu. Lūk, gaismas ceļš!

20. nodaļa

Tumsas ceļš.

 Bet tumsas ceļš ir līkumains un pilns lāstu. Jo tas ir mūžīgās nāves un soda ceļš; uz tā ir viss, kas pazudina ļaužu dvēseli. Šeit ir elku kalpība, nekaunība, lielīšanās ar savu spēku, liekulība, divkosība, netiklība, slepkavība, laupīšana, lepnība, nodevība, viltība, ienaids, augstprātība, indēšana, buršana, mantkārība, Dieva nebīšanās. (Šeit) ir labsirdīgo vajātāji, patiesības nīdēji, (melu) mīļotāji[simple_tooltip content=’Šis vārds, kura nav vēstījuma tekstā, ir papildināts no Apustuliskās Konstitūcijas (7, 18).’]*[/simple_tooltip], tie, kas neatzīst taisnības balvu, kas nepieķeras labajam, kas negādā taisnu tiesu atraitnei un bārenim, kas ir modri nevis Dieva bijāšanā, bet ļaunumā, no kuriem tālu ir lēnprātība un pacietība, tie, kas mīl steigu, kas dzenas pēc atlīdzības, kas nav līdzcietīgi nabagam, kas nepalīdz nogurušajam, veikli aprunāšanā, kas nepazīst savu Radītāju, bērnu slepkavas, kas mātes klēpī pazudina Dieva radību, kas novēršas no nabagā, apspiesto apspiedēji, bagāto aizstāvji, nabago netaisnie tiesneši, visās lietās grēcinieki.

21. nodaļa

Pamudinājuma nobeigums.

 Bet uzzinot Tā Kunga augstāk minētos baušļus, būtu jārīkojas saskaņā ar tiem. Jo to darītājs tiks pagodināts Dieva valstībā; bet, kas izvēlas citu, ies bojā ar visiem saviem darbiem. Priekš viņa ir augšāmcelšanās, priekš viņa ir alga. Jūs, augstmaņus, – ja gribat pieņemt manas labās gribas padomu, – lūdzu: turiet pie sevis tos, kuriem jūs parādījāt laipnību, neatstājiet viņus. Jo tuvu ir diena, kurā viss ies bojā kopā ar ļauno. Tuvu ir Tas Kungs un viņa alga. Atkal un atkal jūs lūdzu: esat paši sev labi likumdevēji; esat paši sev labi padomdevēji, – aizvāciet no sevis jebkādu liekulību. Un Dievs, visas pasaules Valdnieks, lai dod jums gudrību, izpratni, jēgu, atziņu un Savu spriedumu ar pacietību[simple_tooltip content=’Šos vārdus citē Aleksandrijas Klements (Strоm. II, 18).’]*[/simple_tooltip]. Esat taču Dieva mācekļi, pārbaudot to, ko prasa no jums Tas Kungs, un dariet to, lai jūs glābtos tiesas dienā. Un, ja jūsos ir piemiņa par labo, tad atcerieties par mani, un pārdomājiet šīs manas (pamācības), lai mana vēlme un mans darbs atnestu kādu labumu. Lūdzu jūs un prasu to pateicības vietā: kamēr ar jums ir šis jaukais trauks[simple_tooltip content=’T.i., miesa. Tas nozīmē, kamēr jūs dzīvojat uz zemes pašreizējās dzīves laikā.’]*[/simple_tooltip], neatstājiet novārtā nevienu no pamācībām, bet pastāvīgi iedziļinieties tajās un izpildiet katru bausli, jo tie ir tā vērti. Es tāpēc īpaši centos jums rakstīt, pēc savām iespējām, lai sniegtu jums iepriecu. Glābieties, mīlestības un miera bērni! Godības un visas žēlastības Kungs (lai ir) ar jūsu garu! Āmen.