Barnabas vēstule.
1. nodaļa
Barnabas sveiciens kristiešiem.
Esat sveicināti mierā, dēli un meitas, mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā, kurš mūs ir iemīlējis! Zinot, ka jūs esat bagāti ar brīnišķīgiem dievišķiem tikumiem, es neizmērojami priecājos par jūsu svētīgajām un dārgajām dvēselēm, (priecājos) ka jūs esat saņēmuši tik dziļi jūsos iesakņotu žēlastību. Tāpēc (arī pats) gūstu mierinājumu, gaidot savu pestīšanu, jo patiesi redzu, ka pār jums ir izliets Gars no brīnišķīga dievišķa avota*. Tā kā esmu sācis runāt ar jums, es esmu pilnā mērā pārliecinājies savā prātā un nešaubos par to, ka es saprotu daudzas lietas, jo Tas Kungs bija pavadījis mani taisnības ceļos. Es arī jutu nepieciešamību jūs mīlēt vairāk par savu paša dvēseli, jo liela ticība un mīlestība mīt jūsos cerībā uz Viņa solīto dzīvi*. Kā es (parasti) centos dalīties ar jums tajā, ko pats esmu saņēmis, un šajā kalpošanā jums, tik garīgi apdāvinātiem, atrodu arī balvu sev, tāpēc steidzos jums uzrakstīt dažus (vārdus), lai jūs, kopā ar ticību iemantotu arī pilnīgu atziņu. Ir trīs Dieva nostādnes: dzīves cerība, tās sākums un piepildījums*. Jo Tas Kungs caur praviešiem jau iepriekš pasludināja mums to, kas tagad ir piepildījies, un līdz ar to parādīja nākotnes sākumu. Tātad, saskaņā ar Viņa gribu mums vajag dedzīgāk un tuvāk pietuvoties pie Viņa upuraltāra. Bet es ne kā skolotājs, bet, kā jums līdzīgs, skaidroju nedaudz no tā, no kā lielā mērā vairojas jūsu prieks. Turpiniet lasīt →
